Mājaslapas apmeklējumi

Kopā: 20650
Vakar: 123
Šodien: 3

Iesakām apmeklēt

Vēsture

1960. gada 1.septembrī uz 1. bērnu nama bāzes izveidojas Rīgas 3.internātskola.

Līdz 1977. gadam tā bija 8-gadīgā skola.

No 1967. gada 1.septembra skola ar padziļinātu mūzikas apguvi.

No 1977. gada 20. jūlija 3. internātskola tiek reorganizēta par vidusskolu.

1982. gadā 3.internātskolas mācību procesa vajadzībām tiek nodota ēka Kalnciema ielā 118.

No 1990.gada 7. februāra ar rajona izpildkomitejas lēmumu skola tiek pārdēvēta par Rīgas Mūzikas internātskolu.

No 2002. gada 7. marta - Rīgas Mūzikas internātvidusskola.

No 2006. 1. septembra skolā darbojas Ilgstoši slimojošo izglītojamo apmācības centrs.

Rīgas Mūzikas internātvidusskolas direktori:

  • Aleksandrs Lepers: 1960. - 1974.
  • Francis Kokins: 1974. - 1988.
  • Maija Leipciga: 1988. - 2011.
  • Vēsma Grugule: no 2012.

„Pleskodāle”- vācu privātā audzināšanas iestāde, dibināta 1840. gadā. Pleskodāle agrāk bija muižiņa Kalnciema ielā ar 208  pūrvietām zemes.

Naudas līdzekļus deva 10 Rīgas bagātākie vācu pilsoņi, kuri izveidoja tā saukto glabāšanas un audzināšanas biedrību „Pleskodāle”.

Par audzināšanas iestādes vadītāju iecēla namamāti, Hamburgas vācieti uzraugu, kas izpildīja arī skolotāja pienākumus.

Audzināšanas iestādē izveidojās muižas ēkas un palīgēkas (1 zirgs, 5 govis, cūkas, sīklopi, augļu dārzs). Audzināšanas iestāde uzņēma ap 45 abu dzimumu tautības bērnus. Bija jāmaksā par uzturēšanos iestādē. Bērni daudz strādāja, regulāri dziedāja baznīcas dziesmas, klausījās sprediķus. Mācītājs bija viens no galvenajām iestādes personām.
Mācību saturs:

  • 6 stundas nedēļā – reliģijas mācība,
  • 2 stundas nedēļā – dziedāšana,
  • 2 stundas nedēļā – lasīšana,
  • 2 stundas nedēļā – rakstīšana,
  • 2 stundas nedēļā – rēķināšana,
  • 2 stundas nedēļā – vācu valoda.

Mācības uzsāka oktobrī un beidza aprīlī. Bērni strādāja 6- 8 stundas (ieskaitot darbnīcas). Jauno skolas mūra ēku uzcēla 1878.gadā. Ēkas augšstāvā bija zāle, klases, ēdamistaba, virtuve, arī namatēva un meiteņu guļamistabas. Kā pirmais latviešu tautības skolas pārzinis bija Pētersons.

Ar gadiem audzināšanas iestāde nonāca lielās materiālās grūtībās, tad zemi sāka pārdot privātām personām.

20. gs. (līdz 1919. g.) vācu valoda kā obligāta tika atcelta, tai vietā nosakot krievu valodu. Tad sāka uzņemt pirmos latviešu tautības bērnus. Par ārpus Rīgas dzīvojošajiem bērniem bija jāmaksā 8 rbļ. mēnesī.

Lielu finansiālu palīdzību iestāde guva pēc bijušā direktora Emīla Kleina nāves. Testamentā bija novēlēti 80000 rbļ.

Uz šo ienākumu pamata 1912. g. uzcēla jaunu bloku ēku un veica ēku pārbūvi (nodega kūts). 1919.g. decembrī iestāde Pleskodālē pārveidojās par grūti audzināmo zēnu patversmi.

No visām citām audzināšanas iestādēm turp tika sūtīti pusaudži, kas „nav lāga valdāmi”. 1919.g. patversmē dzīvoja 43 bērni vecumā no 9-16 gadiem (13 latvieši, 17 vācieši, 5 krievi, 6 poļi, 2 lietuvieši). Bērni dzīvoja ļoti grūtos apstākļos.

Pleskodālē bija četrgadīga skola. Katru pavasari audzēkņus izdeva ganos pie saimniekiem (līdz rudenim).

Skolā bija divi karceri. Jau 30–tajo gadu sākumā audzēkņus bija grūti organizēt darbam, jo viņi bēga, slinkoja un atrunājās, sakot, ka ”vecāki par mani maksā, man nav nemaz jāstrādā”.

30-to gadu vidū stāvoklis pilnīgi izmainījās. Sevišķi tas bija jūtams, kad valdība ar K.Ulmani priekšgalā ”Pleskodāli” pārveidoja par paraugpatversmi. Saimniecības nostiprināšanai izmantoja audzēkņu darbu. Ikdienas audzēkņu darbu novērtēja ar atzīmi. Audzēkņu atzīmes arī noteica viņu iedalījumu kategorijās : 1. kategorija- pēc audzinātāju ieskatiem, 4.un 5. kategorija- stingrais režīms.

1931./1932. mācību gadā četrgadīgo skolu pārveidoja par sešgadīgo. 1935. gadā iestādei piederēja 12 govis, 4 zirgi, 10 cūkas. Skolā nodibināja mazpulku organizāciju. Zemi sadalīja nelielos lauciņos (2-4 m2). Katru lauciņu apstrādāja viens audzēknis, ik rudeni rīkoja skates. Šajā laikā iestādīja lielo ābeļu dārzu (aptuveni 200 kociņu), izveidoja grantētus celiņus un iestādīja košumkrūmus. Audzēkņi spēlēja pūtēju orķestrī. Par labi veiktu darbu apbalvoja ar ekskursijām. 1940./1941.mācību gadā Pleskodāle ieguva nosaukumu Valsts bērnu nams (75 audzēkņi).

Vācu okupācijas laikā (1941. -1944.) bērnu nama vietā izveidojās Valsts zēnu audzināmā iestāde.

Sakarā ar kara apstākļiem daudzi bērni palika bez vecākiem. Tāpēc audzēkņu skaits bija 150. Trūka skolotāju, bērni slimoja ar šarlaku, gulēja pa diviem kopā, trūka malkas. 1944. gada rudenī skolas galvenajā ēkā ierīkoja vācu štābu, daļu audzēkņu evakuēja uz Ādažiem. Pēc kara Pleskodālē izveidoja Rīgas pirmo bērnu namu. 1944. gadā skola atsāka darbu kā Rīgas 19. septiņgadīgā skola.

1960. gadā tika izveidota 3.internātskola. Šajā pašā gadā skolas vajadzībām nodeva internāta ēku, kur audzēkņiem bija paredzētas 210 vietas (viena audzēkņa uzturēšana izmaksāja 593 rbļ. gadā).

60- tajos gados parkā stādīja ozolus un liepas. 1982 .gadā 3.internātskolas vajadzībām nodeva ēku Kalnciema 118.

Prezentāciju skatīt šeit»

Atjaunoja: Māris Purviņš » 19.08.2014 | 16:05

Šodien ir 2017.gada 20.oktobris

Vārda dienu svin:

Leonīds, Leonīda

Dzimšanas dienu svin:
Skolotāji:
Šodien:
nav
Rīt:
nav
Tuvākā
(16. nov.):

Inga Bērziņa
Skolēni:
Šodien:
nav
Rīt:
Artis Gulbis 6.c
Katrīna Ļaškeviča 7.c
Ersins Deivids Eris 1.a
Tuvākā
(23. okt.):

Mairis Korskaks 4.a

Un kāds šobrīd laiks?

RMIVS kancelejas darba laiki
tālr./fakss: 67612391
Pirmdiena 8.00 - 16.30
Otrdiena 8.00 - 16.30
Trešdiena 8.00 - 16.30
Ceturtdiena 8.00 - 16.30
Piektdiena 8.00 - 16.30
Direktores pieņemšanas laiki
tālr.: 67611119, 26456193
Pirmdiena 14.00 - 17.30
Ceturtdiena 9.00 - 12.00

Skatīt visus kontaktus »

Interesanti